while waiting new album from my sweeties this year

my worries

it started already some weeks ago. every time (well almost) i check what time is it, the clock gives me numbers like 18:18 or 12:12, or 20:20. it is not that i looked at the clock very often. and i do not remember where it comes from, but whenever i see something like this, i have to make a wish. it comes from childhood i guess. and now it is not really a problem, but i feel like i am running out of wishes. i have already made some for other people, for our planet and economics.

for tonight i will avoid checking the time, and will add more frozen strawberries in my glass of wine, because without them it tastes like nothing actually.

changes

because of my being (living, loving, enjoying) back in riga, i will keep this blog alive and post in english from now on. riga is surprising and so not at the same time.

it is so very cold. even for me. i put on my orange winter boots along with a smile upon my face. out there on the streets i keep my eyes wide open to see something new but not much has changed, i guess five months is just a spit in the sea when it comes to time what city needs to make some noticable changes.

how it feels to be back home? good. you can hear dad playing nick cave on piano and you are not afraid to sing along. you drink tea with a lemon and honey all the time ( because even at home it is not so warm) and watch the fire eating wood in the fireplace. you sit beside your little brother and teach him animal and body parts' names in english because he is not so eager to do it at kindergarden. you see mum a bit tired because of the stressful work and sister happy that she can use you as a photo model for her ideas again.

and then you wonder, for how long can i stay there?

12th: I'd rather be sleeping without lullaby

Due to some technical troubles and my moving, the list of last 14 songs arrives three days later. But.. here it is and looks (sounds) pretty nice:

#155 Grouper - Heavy Water_I'd Rather Be Sleeping

#156 Imants Daksis - Esība Smaržo

#157 Efterklang - Mirador

#158 We Plants Are Happy Plants - Lullaby

#159 Maria Taylor - A Good Start

#160 Giant Sand - Without A Word

#161 Malajube - Ursuline

#162 Glasvegas - Geraldine

#163 Vetiver - Sister

#164 Jem - Yellow (Coldplay cover)

#165 The Pains Of Being Pure At Heart - Come Saturtday

#166 David Bowie - Heroes

#167 Grizzly Bear - While You Wait For The Others

#168 {{{Sunset}}} - Zombies

mājās ir šitā

piesaku pauzi

mans uzticamais mīļākais laptopiņš nomira (vai paņēma pelnītas brīvdienas) pagājušajā nedēļā, tad nu es arī mazliet atpūtos. rīt sūtu dakterēties, ceru, ka būs viss oki.

gribētos atrast iemeslu, lai turpinātu te ko laiku pa laikam ieblogot, bet tā kā esmu atpakaļ dārgajā dzimtenē, tad varbūt būs klusums kādu laiku. ja gribās zināt, kā man iet - nāc ciemos, ejam uz kino vai deldējam kafejnīcu sofas, vai vēl labāk, uzaicini mani pie sevis ciemos, lai klausītos ierakstus, skatītos youtube atradumus un pļāpātu par dzīves skaistajām pusēm neapšaubāmi. izklausās jau skaisti, tikai bail, ka ieraušos mācību virpulī (patiesībā ceru).

lai vai kā, paies kāds laiks, kamēr sakārtošos, izvēdināšos, ieeļļošos un pieteikšos jaunajām elektriskajām braukšanas kartēm sabiedriskajā transportā.

tiekamies drīz, draudziņ! ;)

lietus/zilumi/bailītes

pa ilgiem laikiem briselē lietus līst. un milzu vējš. un lietussargi griežas uz otru pusi un smieklīgi saburzās, kamēr pilnas miskastes ar tiem. no sava arī šorīt atvadījos.
vēl šorīt sapratu, ka izskatos pēc puikas no kaimiņu sētas. visas kājas zilumos, pārītis uz rokām un viens uz sāna. nu nav paveicies ar biezu ādu. un tas, ka asinsvadi tik tuvu ādas virsslānim. un tāpēc, ka esmu tik bāla, bāla, cik gadiem neesmu bijusi, tie zilie rimbuļi izskatās īpaši uzkrītoši iespaidīgi.
un kas par bailītēm? bail, ka pēc nedēļas rīgā nejutīšos labi. atkal būšu vainu divus izmērus par lielu, vai pārlieku gudra (vai stulba), kādam nepatiks mans tiešums, visdrīzāk mans apģērbs galīgi vairs nav modē un, kā jau minēju, pat ādas krāsa būs neriktīga. ai.
varbūt es pārspīlēju.

parunāsim par vīriešiem.

es sēžu ar muguru pret telpu, un tā ir priekšrocība, jo redzu ielu un koku, kurā sakarināti plastmasas spaiņi ar sarkanām gaismiņām tajos, redzu atspulgā darbību man aiz muguras, un ieskatos pati sev acīs ik pa laikam.
viņš man saka, ka nav manis vērts. ka es nedrīkstu plānot savu dzīvi, lai būtu viņa tuvumā, jo neko nevar man apsolīt. saka, ka man vajag līdzās kādu, kurš būtu iemīlējies dzīvē, kurš spētu aizrauties, kādu, kurš nebūtu tik iemīlējies savā darbā kā viņš. un turās pie cigaretes, man acis jau sāp. saku, kā pie velna?! tu zini, ko man vajag. man ir tikai divdesmitunviens, un es vēlos kaut mācētu kliegt un dusmoties. tā vietā, lai kārtīgi izlamātos, izraudātos vai citādi mazliet dzīvāk izpaustu, kas sakrājies, mēs apsolam viens otram, ka mēģināsim būt, cik vien laimīgi iespējams. viņš smēķē, es knibinos gar telefonu. tādi miermīlīgie susuri.
tas gan nenozīmē, ka sāp mazāk. ellīgi skumji. laukā saulīte, dzīve iet uz priekšu.

pastrīdējāmies mazliet

ir te viens ungārs, kuram laikam es ne pārāk patīku un man viņš nepatīk nu pilnīgi noteikti. sanāca diskusija par argumentāciju. bija tā.
runāju ar draudzeni par to, ka ne vienmēr esmu spējīga savu viedokli pamatot ar smuki strukturētiem argumentiem, it sevišķi, ja runa ir par emocijām un lietām, kas ar sirsniņu saistītas. viņš, bastards tāds, izrādās tikai izlikās, ka skatās tv, jo pēcāk, kad manis nav klāt, saka tai pašai meitenei, ka es laikam neesmu īpaši gudra un attapīga, ja jau nemāku izteikties. tad nu sadusmojos vienreiz. nācās viņam paskaidrot, ka tādēļ, ka dzīvoju vairāk ar sirdi kā prātu, neesmu muļķe. dažreiz tā emocija tik liela vai maģiska, ka ielikt vārdu rāmī nu nekādi nesanāk, lai nepazaudētu tās būtību. teicu, ka man nav svarīgi iepatikties visiem, lai ko tas prasītu, atšķirībā no viņa. to, ka nebaidos atklāti pateikt, ka nezinu visu un tādēļ man ir interesanti runāties ar cilvēkiem, kuri man var ko arī iemācīt, ne tikai klausītos, ko saku es.
beigās gan nejutos labāk, jo biju strīdējusies, un stulbi, ka man vispār rūp, ko tāds pāvs par mani domā.

11th - Jesus Saves, I Spend

day by day, we move further and further and the nicest thing is that we don't know where exactly, just have some small clue that in a direction of a brighter future

#141 The Phantom Band – Island

#142 Howling Bells - Golden Web

#143 Fleet Foxes - White Winter Hymnal

#144 Harlem Shakes - Niagara Falls

#145 A.C.Newman - There Are Maybe Ten or Twelve

#146 The Cinematic Orchestra - Life of the Bird

#147 Scarlett Johansson - Fannin' Street

#148 J.Tillmann - Labourless Land

#149 M.Ward - To Save Me

#150 St. Vincent - Jesus Saves, I Spend

#151 Neon Neon - I Told Her On Alderaan

#152 Oren Lavie - Her Morning Elegance

#153 Beirut - La Llorona

#154 Emmy The Great - We Almost Had A Baby