lietus un drēgnums mani pamazām pieveica. tukšoju tējas krūzi pēc krūzes un pukojos, ka medus nav. tējas man gan vairākas, ko kolēģes uzdāvināja: Tēja Tavam Miegam un mazliet uzmundrinošāka no mīlules E.
vakar man brālis piezvanīja un noskaitīja beļģijas karoga krāsas, vai nav viens gudrinieks? vēl viņš sakot, ka gribētu, lai es kādu dienu viņu no dārziņa izņemu.. nu, vēl jāpaciešas, mazulīt.
visjaukākais kaimiņš, kas man te bija, pārvācas uz savu dzīvoklīti šonedēļ, un tas mazliet skumdina. viņš ļoti labi jūt cilvēkus un zin, kurā brīdī piedāvāt uz kino aiziet vai frī apēst. un vakar mēs jauki kopā vakariņas uztaisījām, izgājām iedzert pa aliņam. tāpat jau satiksimies ik pa laikam, bet tas savādāk.
jēij, uz neīstās kamīna malas manā istabā stāv biļetes uz franču duetu Cocoon ( šeit super jauks video), pāris nedēļas vēlāk - fantastiskā Joan As Police Woman un vēl Mercury Rev... un decembra sākumā vēl daži.. Ai, es tiešām dažas dienas labāk pagraužu burkānus, bet uz šiem koncertiem jāaiziet bija obligāti. Ir tik jauka sajūta, ka ir ko gaidīt.. šķiet, tā ir mana mīļākā sajūta - gaidīšana, ilgošanās.
neko nevaru sev padarīt - daudz domāju par Rīgu un mājām. clvēkiem un sajūtām. to, ka šeit mazliet jūtos ar sasietām rokām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru