ir man viens ļoti mīļš laukums šeit. pavisam tuvu pie centrālās iepirkšanās ielas, uz kuras vienmēr kņada un pūļi, bet šeit pilnīgs klusums. vienīgi vienu māju renovē, no turienes tad klaudzoņa un būkšķi nāk. laukums ir taisnstūrains, ēkas visas kā viena baltas, dažādas reprezentatīvas telpas, viens restorāns. pa vidu caurums, kāpnes un statuja. šodien bija uzvilkts arī karogs. ( es tur tik daudzas reizes esmu sēdējusi lasot vai ēdot sviestmaizi, ka vajadzētu noskaidrot vēsturi arī..). bet nākamā jaukā lieta aiz klusuma bija dāmīte. laukums ir bruģēts - bruģis parastais. bet viens no akmeņiem bija balts un uz tā dāmas seja ar rozā cepuri un lūpiņām. skaisti, jo īpaši, ka nevarēja nemaz tik viegli to pamanīt.
bet šodien gāju garām, un tā kā biju apsolījusi aizsūtīt uz mājām kādas bildes, tad domāju,ka šo arī nofotogrāfēšu. cik ļoti bēdīgi man palika, kad ieraudzīju, ka dāmītes vietā tukšums. izrakts ķieģelītis un aiznests.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru