officiāli sākās ding! dong!

nu iet vaļā. tagad vari būt pavisam drošs, ka ziemassvētki būs klāt un drīz. drīksti sēdēt vecīšiem klēpī un čukstēt ausī vēlmes, griezt un līmēt apsveikumu kartiņas, ēst mandarīnus, kamēr uzmetās nieze, un atkal un atkal dungot līdzi band aid par to, vai āfrikas bērni maz zin, ka ir ziemassvētku laiks...

sniega nav, bet briselē ir auksti. pārnācu no pastaigas pa nupat atklāto, svētkiem izgreznoto centru. L. uzstāja, ka jāizbrauc ar panorāmas ratu.. ja jau, tad jau. piecas reizes noriņķoja. lejā būdiņas ar mākslīgo sniegu uz jumtiem, slidotava un sarkanas krāsas lampiņas kokos, kas man ne un ne.

sagribējās mīļos.

ar ko doma laukuma egle šogad izceļas?

dažiem veicās

es nezinu, cik forši ir publicēt mazā brāļa fotogrāfijas internetā... bet šīs bildes domājams, liks pasmaidīt visiem. man ir talantīgs brālis. un talantīgāka māsa. viņas foto darbus skatīt šeit.

smilšu pilis

kad nesanāk mīlestību uzbūvēt, tad uz drupām jāceļ augšā draudzība. tā jau mūs smacē negāciju mākonis, kas apkārt ikdienu, lai vēl paši noņemtos ar aizvainojumiem, rūgtumiem un tamlīdzīgām ķēpām. tā vietā, lai aizslaucītu to, kas palicis, gružu kastē, nu lipinam kopā un ceļam pa jaunam. par saistvielu izmantojam tās jaukās lietas, kas vieno, par pamatmateriālu - nepieciešamību būt saprastiem, samīļotiem.

un kad sanāk vēl visam tam noticēt, tad pavisam labi.

procesā

jau kādu nedēļu jūtu, ka kaut kas aug. un veseli divi turklāt. gudrības zobi. viens no tiem jau bija iedīdzis pavasarī, bet tad uz vasaru bija nolēmis apstādināt savu attīstību. tagad abi divi diezgan sparīgi spraucas ārā. nav nepatīkami, atzīšos, tikai ceru, ka tiem abiem pietiks vietas un šie nesāks uzkundzēties uz pārējo rēķina, bīdot tos citus. kas mani interesē, vai pieredze liecina, ka cilvēks kļūst arī gudrāks? nu kaut mazliet?

a beautiful fairytale by Kwoon

Stop No. 6 - switching to winter mode

I was listening to all the songs sent this far myself last week and came to conclusion once more that I prefer to hear all album than just random songs like they do on the radio. It is not always that easy to pick one song out of 10 or 12 and make it alone do all the job. Holding a piece of puzzle in your hand doesn't let you enjoy the whole picture.

Anyways this time I just want you to remind or introduce good music and it is up to you what you do with it afterwards.

#71 The Dears - Meltdown in A Major

#72 Elbow - On a Day Like This

#73 Tracy Chapman - Sing for You

#74 Ra Ra Riot - Winter 05

#75 Massive Attack ft. David Bowie - Nature Boy

#76 Devendra Banhart - When the Sun Shone on Vetiver

#77 The Mountain Goats & Kaki King - Black Pear Tree

#78 Chairlift - Bruises

#79 Russian Red - Girls Just Wanna Have Fun

#80 Parachutes - Your Stories (+ Three Roots Turn to Forts)

#81 The Flaming Lips - Free Radicals

#82 Friska Viljor - Arpeggio

#83 Mona De Bo - E.Zariņš

#84 Athlete - Wires

spriedelējums

šorīt, kamēr vēl gultā, diezgan nejauki izturoties pret mobilā telefona modinātājzvanu ( ignorējot to), klausos un saprotu, ka kaut kā pietrūkst. uzreiz tā arī neiebraucu, kas tieši. atveru aizkarus, saprotu, ka no pretējās mājas sienas aizvāktas stalažas, līdz ar tām pagaisusi mūžīgā klaudzoņa, rībināšanās un citi nejauki nemuzikāli trokšņi. fasāde pabeigta un bārs ar spēļu automātiem var karināt balonus pie ieejas, kā pie kārtīgas atvēršanas.

skatos kā slapji snieg un saprotu, ka mana iela izskatās un izturās tieši kā avotu un ernesta birznieka-upīša ielas rīgā. respektīvi, atrodas tuvu centram, ir diezgan nobružātas un neprestižas, bet reizē arī ne tās sliktākās vai bīstamākās, sabiedriskais transports rūcinās nepārtraukti, neļaujot ilgstoši turēt logu vaļā pat brīvdienās, un veikali un kafejnīcas īpaši ilgi neuzturas šeit. kopš esmu te, ir aizvērušās vairākas kebabu vietas un atvērusies kafejnīca/bārs sporta spēļu mīļotājiem, frizētava, tagad bārs uz stūra, laikam fantasie ir nosaukums. un tas viss tikai divos kvartālos. stabili turās svaigas gaļas veikals ( nu gluži kā ķekavas vistu veikals uz avotu un stabu stūra), kuru gan es atsāju bez ievērības, puķu veikals pretīm manam logam un turku pārtikas bodīte ( viņi domā, ka runāju flāmiski, tādēļ sasveicinās lauzītā flāmu valodā, es tik spēlēju līdzi..), un nevaru aizmirst veļas mazgātuvi, kas noteikti bija pirmā un pārdzīvos visas pārējās iestādes.

ir te arī "nakts" veikals, kas atveras vakarā un atvērts līdz 3, 4; kā īpašniekam sagribas. beļģijā alkoholu var nopirkt jebkurā nakts stundā. uz avotu ielas noteikti ir kāda nelegāla točka, godīgi saku, nezinu, jo nakts laikā tur neesmu apkārt vazājusies.

kamēr šo dzejoju, pirmo reizi savā "briseles periodā" vnk nopirku jau gatavu picu un uzsildīju. nu, nebija noskaņojuma gatavot. ar tunci un garda.

vakars laistās visās varavīksnes krāsās

otrdien, kad biju pusdienu nosēdējusi pie UML projekta ( neprasiet, kas tas tāds, jūs negribiet to zināt), laikam izskatījos pēc tādas, kam nepieciešams viens aliņš. tad nu mani izglāba puikas no antwerpes, dodot man 15 minūtes laika sataisīties, un neļaujot izdomāt nekādas muļķīgas atrunas. ok, piedalos.

mācās jurisprudenci, biku saldāki, kā man patīk, abi svaigi kā izšķīrušies no draudzenēm - perfekta kompānija. aizejam uz manu mīļāko vietiņu - zebra bar. krāsaini krēsli, smuki puiši un viena smaidīga meitene kā viesmīļi, mūzika - o.k. un publika tikpat krāsaina kā krēsli.

sarunas, goda vārds, tik seklas un par neko, bet pārsmejos līdz nemaņai.

ap stūri cafe centraal ieskrienam aplūkot, vai nav dzīvā grupa vai kāds labs dj. un ir. paliekam. sākam dejot. puiši gan kautrīgi ( pēkšņi).

un kāpēc vispār šis ieraksts. dejoju ar vienu latino vīrieti, acīm redzami, ka homo. bet dejo labi, taisām visādus virpuļus, ir jautri. pēc kādas trešās dejas, viņš man jautā: kā sauc tavu blondo draugu, ar kuru esi atnākusi? vai viņam ir partneris? hahaha, lieki piebilst, ka manu vārdu viņš nemaz nepajautā...

ejam mājās, puikas spārda aveņu kolas bundžiņu, nakts silta un mazā manhetena rāda ceļu mājup.

to be loved/to be lonely

pirmdienas vakars, brisele, ab koncertzāle, jose james un joan as police woman..

pirmais tiek uzskatīts par uzlecošu un ļoti daudzsološu džeza zvaigzni, lai tā būtu.. ļoti interesants un kvalitatīvs džezs, labs bands un baudāmi, bet.. gandrīz pēc stundas man tas: dubu-da-pa-la-ses-sis-si-ro-bam-pam-ba apnīk nudien. kad pirmā koncerta daļa beigusies, atviegloti uzelpoju, aizskrienu pēc aliņa un, gaidu viņas uznākšanu, vēderā taureņi, kā samīlējusies būtu..

skatuve tiek pārbūvēta ātri, un precīzi deviņos viņa uznāk uz skatuves. joan wasser ir dīva. sudraba kleita, mati viens milzu mākslīgs afro un tējas krūze. vēl bundzinieks un bass. pati koncerta laikā spēlē gan klasisko klavieri, gan elektrisko, pamaina vairākas ģitāras. dziesmas pamīšus no abiem albumiem: real life un to survive. skaisti.

sēžu, klausos un šoreiz par spīti nelidoju prom. neļauju domām aizklejot.

viņa šķiet tik stipra un neatkarīga, tajā pašā laikā atzīstot, ka bez vīrieša nu nekādi. tāds balanss, es arī tā gribu..haha

nāku mājās, un šķiet, ka visi briseles šmurguļi ir iznākuši ielās šovakar. pat pabaidos mazliet.

saldējumu?

vakar šķirstījām bildes, ko esmu sataisījusi ar savu Nokia un apstājāmies pie šīs. mazais brālis, pusi saldējuma jau notiesājis, izskatās mazliet apgarots un absolūti laimīgs. gribēju padalīties ar šo - nevaru vien beigt priecāties, cik viņš man jauks.

tik vienkārši

atceros, kad biju maza, mammai un tētim teicu, ka gribu apprecēt nēģeri ( šodien vairs nelietoju šo vārdu, bet, lai būtu precīza vēstures faktos, atļaujos šeit uzrakstīt..), jo gribu smukus mulatu bērniņus...

atcerējos to vakar vakarā, kad viens no ruandiešiem ienāca pie manis istabā, jo gribēja paskatīties, kā man ar to šalli iet ( paldies, ļoti labi, drīz būšu pabeigusi). sēž tāds divmetrīgs, baltiem zobiem un jautā, vai es negribētu būt viņa draudzene. es esot mierīga un nosvērta, izstarojot tādu labestību un smuka arī. es saku, ka nav jau tas tik vienkārši viss. viņš saka, ka ir gan. ja es piekristu, viņš mani mīlētu, atvērtu savu sirdi un būtu ļoti laimīgs un mani arī padarītu ļoti laimīgu. ( es tikai turpinu adīt, fonā skan Dido). es iebilstu, ka tā jau nevar - vienkārši izlemt, ka būsim kopā; kko par jūtu ķīmiju, kopīgām interesēm un seksuālo pievilcību ieadu šallē. viņš saka, jūs eiropieši esat savādi un sarežģīti. mīlestību izkropļojat. paši esat nelaimīgi, vienalga vai ar kādu kopā vai vieni paši.

tad mēs vēl mazliet parunājam par latviju un ruandu. to, ka ziemassvētkos uz manu valsti aizlidot 8.5 reizes lētāk, kā uz viņa.

pirms promiešanas, vēl tiek izspēlēta lomu spēlīte.. bet pieņemsim, ka tu esi mana draudzene, vai tu atbrauktu uz manu valsti ciemos, paskatīties no kurienes es nāku? es saku, bet pilnīgi noteikti aizbrauktu, mans draugs. bet tagad gan arlabunakti.

par šallēm un vafelēm

vairākas dienas nebiju bijusi downtownā, kā šie te sauc vecpilsētas centru.. tad nu pirms došanās uz vakara lekciju, izmetu līkumu gar doma laukumu un mazajām ieliņām apkārt tam. un ziniet, ož jau pēc ziemassvētkiem.

un kāds šodien vējš! mākoņi skrēja un grozījās debesīs kā traki. kad gāju lejup pa lielo bulvāri, šķita, ka mani pa gaisu aiznesīs ( tāpēc pēcāk notiesāju vienu debešķīgi gardu vafeli ar šokolādi...). cilvēki, kas nāca pretīm un cīnījās ar vēju, ticiet vai nē, bet smaidīja. un pilsēta šķiet dzīvāka kā jebkad - lapas iet virpuļos, šalles un lakati raisās vaļā un viss tāds dinamisks un īsts.

un tagad atzīšanās.. vai tu esi dzirdējis kādu erasmusieti sakām, ka savā party erasmus gadā, viņa ( vai viņš) ir nolēmusi, ka uzadīs šalli? jā, jā, tas ir tieši tas, ko tūlīt darīšu. melnu, diezgan vienkāršu rakstu, varbūt pēcāk izšūšu kādu ornamentu. vai varbūt bārkstis pietamborēšu.

a mums rīt bank holiday. universitāte slēgta, visiem extra brīvdiena. feini, nebūs jāzīmē muļķīgās shēmas informāciju tehnoloģiju vadīšanā.

tell me the lies

sestdienu un svētdienu īpašie nieki

vai zinājāt, kas nedēļas nogales padara tik jaukas?

melnas, rūgtas kafijas vietā tiek dzerta kafija ar pienu un cukuru (īpaši saldai noskaņai);

shoppings. pa antikvariātu bodītēm un second-hand tirgu. skaties un brīnies, ko tik cilvēki nepārdod. un tad pusdienas ar draugu.

un pankūkas ar šokolādes krēmu.

un īpaša nedēļas nogales mūzika.

koncerts vai filma vakarā.

laiskums, kas vijas cauri svētdienas priekšpusdienai.

kruasāns ar brī sieru brokastīs.

pastaigas.

miers un labas, gaišas domas tikai.

Stop no 5 - we are on a half way

Another Sunday afternoon and another list of 14 songs delivered to You. I have made a mess with numerology, noticed that myself only now. Pardon. This week I had so many nice discoveries and because was listening to some of the best albums of year 2007, I could have sent you 2 songs at least each day. This means I won't stop that soon with this little project.

But please, if you do not want to receive daily song, then just let me know, I will not get offended.. ;)

#57 Final Fantasy and Ed Droste - Possibly Maybe ( Bjork's cover)

#58 Yeasayer - 2080

#59 Coconut Records - West Coast

#60 My Darling YOU! - Please Don't Talk to Me I Fall

#61 Starsailor - Tie Up My Hands

#62 Final Fantasy - The Butcher

#63 M83 - Up!

#64 Colbie Caillat - Bubbly

#65 Margot & the Nuclear So and So's - Mariel's Brazen Overture

#66 The Coral Sea - Ah.Ah.Ah.

#67 Band of Horses - No One's Gonna Love You

#68 Constantines and Feist -Islands in the Stream

#69 Aqualung - 7 Keys

#70 Roses Kings Castles - Sparklin' Bootz

izspiež sausu

cik tieši neforši ir tas, ka nabaga studentiem jāpērk grāmatas pašiem, lai varētu sekot līdzi kursam? manuprāt, baigi neforši. dažos priekšmetos paši profesori saka, ka var iztikt, ja cītīgi apmeklē lekcijas un neesi pastulbs/a. bet šonedēļ, viena dūdiņa liek pirkt grāmatu pa ~ 40 eiro naudiņām, un šodien viens ( jāpiebilst ārkārtīgi daudzsološs un atraktīvs) pasniedzējs mēģināja iesmērēt sevis sarakstītu grāmatu pa 30 eiro ( un tas jau ir ar 40% atlaidi..), lai mēs varētu izpildīt visus normatīvus, kas attiecas uz šo kursu. tas vēl nav viss, pamatprojekts ir analizēt pēc izvēles kādu no piedāvātajām 4 grāmatām, un es nemaz neteikšu, cik tās maksā.. rīt iečekošu bibliotēkā, bet pieredze liecina, ka diez vai ko dabūšu.

labi, mēs jau arī neesam mazie bērni. viens puika aizņēmās to stulbo grāmatu no cita puikas, kas tikko viņu bija nopircis, un sakopēs puskursam, sanāks pa piecīti.

bet sistēma stabila, ne? uzraksti grāmatu un, kamēr vien esi pasniedzējs, vāries.

saki ko gribi par izglītības sistēmu rīgā, bet kopš vidusskolas nevienu mācību grāmatu pati neesmu nopirkusi.. palienē tik biblenē.

labi, iešu eiropas integrāciju palasīt. klau, obama takš novinnēja, he!

smaidīga, pašpārliecināta, smuka

viens, divi, trīs - labā, četri, pieci, seši - kreisā

nevaru neuzrakstīt. biju šovakar uz sporta nodarbību universitātē, kas nodēvēta friskis & svettis ( aptuveni svaigs un nosvīdis, haha). klusais vājprāts, bet iešu vēl. lielā sporta zālē, aptuveni 30 cilvēku, sastājušies neregulārā aplī, atkārto kustības, kuras izpilda centrā stāvošs jauns, saželētiem matiem, sportiskas miesasbūves vīrietis sarkanos šortos. lēkā uz nebēdu un nemaz neliekas muļķīgi, ka atkārto vienas un tās pašas kustību kombinācijas atkal un atkal..

bet nu neko, kardio slodze normāla.

smiekli pašai sanāca par to, ka vidusskolā veicu visādus māņu gājienus, lai tikai nepiedalītos sporta stundās. bet tagad brīvprātīgi eju un taisu pietupienus un izklupienus. ceturtdien atkal, yes!

bet jūtos labāk. kā latviešu tautas sakāmais: veselā miesā, vesels gars!

šaizes un prieki

ellīga vilšanās sajūta. kam līdzi velkās kaudze jautājumu un šaubu. tā nu atkal ķeros pie fix -yourself programmas, kas ietver maksimālu laika saplānošanu, traku ( daļēji mākslīgi) radītu aizņemtību, lai nepaliek vietas domām.

šovakar piemēram iešu uz swedish gym, lai izlēkātu un izsviedrētu skumjas laukā. un beidzot pievērsīšos franču valodai. un arī avīzes flāmu valodā vairāk palasīšu. un biežāk pastaigāšos. un vairāk mācīšos. ir taču tik daudz lietu, ko darīt. un grāmatas.

vakar biju uz kino ar ex -kaimiņu, kurš ir īsts draugs. paēdām vakariņas vjetnamiešu restorānā ( gardas rīsu nūdeles.. ņam) un puisis tik smuki un objektīvi, un iejūtīgi salika visu pa plauktiņiem. tuvāko pusgadu satikšos tikai ar puišiem, kuriem ir draudzenes, haha.

man ir gaidāmi vairāki ciemiņi, kas mani ļoti iepriecina. viņi noteikti dabūs nogaršot labāko saldējumu pilsētā, gardākās vafeles un lielākās frī porcijas, kā nu bez alus. un, jā, beļgu nacionālais sporta veids ir ēšana, ja jūs to vēl nezinājāt..