kad nesanāk mīlestību uzbūvēt, tad uz drupām jāceļ augšā draudzība. tā jau mūs smacē negāciju mākonis, kas apkārt ikdienu, lai vēl paši noņemtos ar aizvainojumiem, rūgtumiem un tamlīdzīgām ķēpām. tā vietā, lai aizslaucītu to, kas palicis, gružu kastē, nu lipinam kopā un ceļam pa jaunam. par saistvielu izmantojam tās jaukās lietas, kas vieno, par pamatmateriālu - nepieciešamību būt saprastiem, samīļotiem.
un kad sanāk vēl visam tam noticēt, tad pavisam labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru