otrdien, kad biju pusdienu nosēdējusi pie UML projekta ( neprasiet, kas tas tāds, jūs negribiet to zināt), laikam izskatījos pēc tādas, kam nepieciešams viens aliņš. tad nu mani izglāba puikas no antwerpes, dodot man 15 minūtes laika sataisīties, un neļaujot izdomāt nekādas muļķīgas atrunas. ok, piedalos.
mācās jurisprudenci, biku saldāki, kā man patīk, abi svaigi kā izšķīrušies no draudzenēm - perfekta kompānija. aizejam uz manu mīļāko vietiņu - zebra bar. krāsaini krēsli, smuki puiši un viena smaidīga meitene kā viesmīļi, mūzika - o.k. un publika tikpat krāsaina kā krēsli.
sarunas, goda vārds, tik seklas un par neko, bet pārsmejos līdz nemaņai.
ap stūri cafe centraal ieskrienam aplūkot, vai nav dzīvā grupa vai kāds labs dj. un ir. paliekam. sākam dejot. puiši gan kautrīgi ( pēkšņi).
un kāpēc vispār šis ieraksts. dejoju ar vienu latino vīrieti, acīm redzami, ka homo. bet dejo labi, taisām visādus virpuļus, ir jautri. pēc kādas trešās dejas, viņš man jautā: kā sauc tavu blondo draugu, ar kuru esi atnākusi? vai viņam ir partneris? hahaha, lieki piebilst, ka manu vārdu viņš nemaz nepajautā...
ejam mājās, puikas spārda aveņu kolas bundžiņu, nakts silta un mazā manhetena rāda ceļu mājup.
1 komentārs:
tev vismaz tur vīrieši, māšel!
Ierakstīt komentāru