2008-11-24

procesā

jau kādu nedēļu jūtu, ka kaut kas aug. un veseli divi turklāt. gudrības zobi. viens no tiem jau bija iedīdzis pavasarī, bet tad uz vasaru bija nolēmis apstādināt savu attīstību. tagad abi divi diezgan sparīgi spraucas ārā. nav nepatīkami, atzīšos, tikai ceru, ka tiem abiem pietiks vietas un šie nesāks uzkundzēties uz pārējo rēķina, bīdot tos citus. kas mani interesē, vai pieredze liecina, ka cilvēks kļūst arī gudrāks? nu kaut mazliet?

4 komentāri:

Muljkis teica...

nu tad jau man ar jābūt gudrai palikušai, jo viens kā reiz pēdējo menešu laikā cīnās par vietu manā mutē. un sāpīgi tas ir. manām smaganām. tgd saprotu, kāpēc mazie bērni raud, kad zobi nāk.

ā, un ārā ir tāda ziema, nu tāda ziema. pēdējo trīs gadu laikā nekas tāds nav redzēts. sniegs līdz ceļiem mūsu pagalmā :)

cocorosiegirl teica...

turies, es ar Tevi, māšel!

mm, kā gribētos nobristies.. turks, kam savs veikals pāri ielai, vienu vakaru, kad arī te bija sniegs, biju uzvēlis jauku sniega onkulīti. ar slotu, jostu, cepuri un tā..

no rīta gan janais ielas iedzīvotājs bija devies darīšanās.. :)

rg teica...

Laipini sveicināta klubā!
Vispār jau "gudrības zobs" tulkojas mazliet savādāk, kā to visbiežāk saprot. Par gudrības zobiem tos dēvē tikai tādēļ, ka šie, 8. zobi, sāk augt parasti tad, kad cilvēka organisms ir vairāk vai mazāk izaudzis un nobriedis (bērniem tie neaug).Īpaši neziplūstot - pareizi būtu "gudrības zobs" vai "zobs, kas izaug tad, kad tu esi tapis gudrs". Tātad apsveicu - Tu jau esi gudra ;)

cocorosiegirl teica...

oo, paldies, jauki apzināties šo, bet žēl gan, ka sagrāvi ilūziju, ka tomēr tapšu gudrāka :D